Labai augsnei piemīt daudz īpašību, ko panāk, pareizās proporcijās izmantojot pareizas kvalitātes izejvielas. Mainot augsnes izejvielas vai to sajaukšanas attiecību, var mainīties augsnes īpašības un līdz ar to arī tās paredzētais pielietojums.
Galvenās augsnes sastāvdaļas ir organiskās vielas un neorganiskās jeb minerālvielas. Organiskās vielas ir, piemēram, kūdra un komposts, bet minerālvielas – smiltis, smalkās smiltis un māls. Turklāt augsnes īpašības tiek uzlabotas, pievienojot kaļķi, dažādus mēslojumus un citas sastāvdaļas.
Kūdra ir lieliska augšanas substrāta izejviela. Lai panāktu vēlamās augsnes īpašības, var izmantot dažādus kūdras veidus. Gaišās krāsas kūdra ir jauna, mazāk satrūdējusi un tajā skaidri redzamas sūnu paliekas. Gaišā kūdra veido ūdensizturīgu un smalkgraudainu augsni. Kūdrai novecojot un satrūdot, tās krāsa kļūst tumšāka un struktūra smalkāka, palielinās arī humusa īpatsvars. Tumšo kūdru paredzēts izmantot augšņu veidos, kur organiskajām vielām jābūt ļoti noturīgām.
Komposts sastāv no organiskām vielām, kas sadalās skābā vidē. Augstas kvalitātes komposts atdzīvina augsni, papildinot to ar daudzveidīgu noderīgu mikrobu koloniju, kā arī ar barības un organiskajām vielām.
Dažādas dabiskās minerālvielas veido augsnes struktūru, padarot to ūdenscaurlaidīgu un piešķirot tai vēlamo svaru. Smalkākas vielas, jo īpaši māls, darbojas arī kā ķīmiski starpslāņi, kas novērš ūdenī šķīstošu barības vielu izskalošanos ap sakni.
Ar mēslojumu palīdzību augsne tiek papildināta ar barības vielām optimālās proporcijās. Izmantojot ūdenī šķīstošus minerālmēslus, tiek nodrošināts precīzs vēlamais barības vielu saturs augsnē. Ilgstoša augsnes mēslošana tiek panākta, izmantojot īpašus lēnas iedarbības mēslojumus, dabiskos drūpošos minerālmēslus vai organiskos mēslojumus, kuru barības vielas, pateicoties augsnē esošajiem mikrobiem, pakāpeniski nonāk augos.
Kaļķa pievienošana augsni labvēlīgi ietekmē vairākos veidos. Kaļķis regulē augiem pārāk skābu izejvielu pH līmeni, regulējot to piemērotākā līmenī. Augstāks pH labvēlīgi ietekmē arī vairāku barības vielu izmantojamību. Izvēloties pareizo kaļķi, augsnei tiek pievienotas tādas svarīgas barības vielas kā kalcijs un magnijs.
Humusa savienojumi augsnē veidojas ilgākā laika posmā, ogleklim veidojot arvien stabilākus savienojumus. Humusa savienojumi augus labvēlīgi ietekmē vairākos veidos, bet vissvarīgākais ir tas, ka tie stiprina sakņu augtspēju, tādējādi uzlabojot augu vispārējo veselību. Dārzkopjiem nav jāgaida tūkstošiem gadu, līdz humusa savienojumi izveidojas dabiski, jo tie tiek pievienoti jau sagatavotā augsnē.