Kāpēc ir ieteicams augus mēslot rudenī?
Mēslojums ir dārza barība – tāpat kā dzīvniekiem, kuri ziemā guļ, arī augiem priekš ziemas pārciešanas ir nepieciešamas barības vielas.
Augu galvenās barības vielas ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K).
Rudenī sāk pietrūkt fosfora, kas spēcina augu šūnas un uzlabo to salizturību, kā arī kālija, kas veicina daudzgadīgo augu, koku un krūmu ziedēšanu nākamajā vasarā un uzlabo augu izturību pret sausumu un aukstumu.
Slāpeklis savukārt tiek iekļauts pavasara un vasaras mēslojumos. Tas veicina augu augšanu, bet rudenī var traucēt augiem sagatavoties ziemai, tādējādi pavājinot to ziemcietību.
Kad būtu jāveic rudens mēslošana?
Neraugoties uz mēslojuma nosaukumu, labākais laiks rudens mēslošanai ir vasaras beigas vai rudens sākums, kad augi vēl aug un var izmantot barības vielas savā labā. Krāsainās rudens lapas ir skaidra norāde uz to, ka augs no augsnes vairs neuzņem barības vielas, lai augtu, bet gan, lai sagatavotos ziemai.
Precīzs rudens mēslošanas laiks ir atkarīgs no tā, kādi laikapstākļi ir rudenī, kā arī no dārza ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Der atcerēties to, ka augi vislielāko labumu no mēslojuma saņem tad, ja rudens mēslošana tiek veikta, pirms sāk dzeltēt lapas. Ogu un augļu mēslošana būtu jāveic tūlīt pēc ražas novākšanas. Daudzgadīgie augi gūst vislielāko labumu no rudens mēslošanas jūlijā-augustā.
Kuri augi būtu jāmēslo rudenī?
Rudens mēslojums būtu jādod visiem augiem – zālei, daudzgadīgajiem augiem, dekoratīvajiem kokiem un krūmiem, skujeņiem, ogām un augļukokiem. Mēslošana dod, pirmkārt, labumu visiem ziemcietīgajiem augiem, kā arī augļukokiem un ogu krūmiem. Rudenī būtu jāmēslo arī daudzgadīgie augi, kuri jūlijā-augustā zem zemes jau audzē nākamā gada pumpurus.